Kā uzrakstīt PhD pētījuma priekšlikumu [ATJAUNINĀTS]

Ja plānojat turpināt pētniecības projektu, labi uzrakstīts pētniecības priekšlikums ir ļoti svarīgs jūsu panākumiem. Pētījuma priekšlikums kalpo kā jūsu pētījuma ceļvedis, kurā izklāstīti jūsu mērķi, metodoloģija un iespējamie rezultāti. Šajā rakstā mēs iepazīstināsim jūs ar pētījuma priekšlikuma rakstīšanas procesu, aptverot dažādus veidus, veidnes, piemērus un paraugus.

Labi uzrakstīts pētījuma priekšlikums ir būtisks projekta panākumiem, izklāstot mērķus, metodoloģiju un iespējamos rezultātus. Šajā pētījumā tiek pētīta sociālo mediju ietekme uz garīgo veselību, izmantojot jauktu metožu pieeju, lai sniegtu ieskatu un ieteikumus turpmākiem pētījumiem.

1. Ievads

Pētījuma priekšlikums ir dokuments, kurā ir izklāstīti jūsu pētījuma mērķi, metodoloģija un iespējamie rezultāti. Parasti to iesniedz akadēmiskajai iestādei, finansēšanas aģentūrai vai pētniecības vadītājam, lai saņemtu apstiprinājumu un finansējumu jūsu pētniecības projektam.

Pētījuma priekšlikuma rakstīšana var būt biedējošs uzdevums, taču ar pareiziem norādījumiem un resursiem tas var būt vienkāršs process. Nākamajās sadaļās mēs apskatīsim dažāda veida pētījumu priekšlikumus, galvenos pētījuma priekšlikuma elementus, pētniecības priekšlikumu veidnes, piemērus un paraugus.

2. Pētījumu priekšlikumu veidi

Ir trīs galvenie pētījumu priekšlikumu veidi:

2.1. Pieprasītie pētījumu priekšlikumi

Priekšlikumu pieprasījumus (RFP), ko finansējušas organizācijas vai institūcijas izdod, lai pieprasītu pētniecības priekšlikumus par konkrētām tēmām, sauc par pasūtītiem pētniecības priekšlikumiem. Piedāvājumā tiks izklāstītas prasības, cerības un priekšlikuma vērtēšanas kritēriji.

2.2. Nelūgti pētniecības priekšlikumi

Nepieprasīti pētniecības priekšlikumi ir priekšlikumi, kas tiek iesniegti finansēšanas aģentūrām vai institūcijām bez īpaša pieprasījuma. Parasti pētnieki, kuriem ir oriģināla pētījuma ideja, kuru, viņuprāt, ir vērts turpināt, iesniedz šos priekšlikumus.

2.3. Turpināšanas vai nekonkurējošie pētniecības priekšlikumi

Turpināšanas jeb nekonkurējošie pētījuma priekšlikumi ir priekšlikumi, kas tiek iesniegti pēc sākotnējā pētījuma priekšlikuma pieņemšanas un finansējuma nodrošināšanas. Šie priekšlikumi parasti sniedz jaunāko informāciju par pētniecības projekta gaitu un pieprasa papildu finansējumu, lai turpinātu projektu.

3. Pētījuma priekšlikuma galvenie elementi

Neatkarīgi no pētījuma priekšlikuma veida ir jāiekļauj vairāki galvenie elementi:

3.1. Nosaukums

Virsrakstam jābūt kodolīgam, aprakstošam un informatīvam. Tam jāsniedz skaidra norāde par pētījuma tēmu un priekšlikuma fokusu.

3.2 Abstrakts

Kopsavilkumam jābūt īsam priekšlikuma kopsavilkumam, parasti ne garākam par 250 vārdiem. Tam jāsniedz pārskats par pētījuma mērķiem, metodoloģiju un iespējamiem rezultātiem.

3.3 Ievads

Ievadam jāsniedz priekšvēsture un konteksts pētniecības projektam. Tajā jāiekļauj pētījuma problēma, pētījuma jautājums un hipotēze.

3.4. Literatūras apskats

Literatūras apskatam jāsniedz kritiska esošās literatūras analīze par pētāmo tēmu. Tajā būtu jānosaka nepilnības literatūrā un jāpaskaidro, kā ierosinātais pētniecības projekts veicinās esošās zināšanas.

3.5 Metodika

Metodoloģijā jāiekļauj pētījuma plāns, datu vākšanas metodes un datu analīzes metodes. Tajā jāpaskaidro, kā tiks veikts pētniecības projekts un kā tiks analizēti dati.

3.6 rezultāti

Rezultātu sadaļā jāiekļauj pētījuma projekta sagaidāmie rezultāti un iespējamie rezultāti. Tajā arī jāpaskaidro, kā rezultāti tiks prezentēti un izplatīti.

3.7. Diskusija

Diskusiju sadaļā ir jāinterpretē rezultāti un jāpaskaidro, kā tie ir saistīti ar pētījuma mērķiem un hipotēzēm. Tajā arī jāapspriež visi iespējamie pētniecības projekta ierobežojumi un jāsniedz ieteikumi turpmākiem pētījumiem.

3.8 Secinājums

Noslēgumā jāapkopo priekšlikuma galvenie punkti un jāuzsver pētniecības projekta nozīme. Tajā būtu arī jāsniedz skaidrs aicinājums uz darbību, izklāstot turpmākos soļus un pētniecības projekta iespējamo ietekmi.

3.9 Atsauces

Atsaucēs jāsniedz visu priekšlikumā minēto avotu saraksts. Tam ir jāievēro noteikts citēšanas stils, piemēram, APA, MLA vai Čikāga.

4. Pētījuma priekšlikumu veidnes

Tiešsaistē ir pieejamas vairākas pētniecības priekšlikumu veidnes, kas var palīdzēt jums rakstīt pētījuma priekšlikumu. Šīs veidnes nodrošina ietvaru pētniecības priekšlikuma galvenajiem elementiem, un tās var pielāgot jūsu īpašajām vajadzībām.

5. Pētījuma priekšlikuma piemērs

Tālāk ir sniegts pētījuma priekšlikuma piemērs, kas parāda šajā rakstā apspriestos galvenos elementus.

Nosaukums: Sociālo mediju ietekme uz garīgo veselību: jauktu metožu pētījums

Abstract: Šī pētniecības projekta mērķis ir izpētīt sociālo mediju ietekmi uz garīgo veselību, izmantojot jauktu metožu pieeju. Pētījums ietvers kvantitatīvu aptauju par sociālo mediju lietošanu un garīgās veselības simptomiem, kā arī kvalitatīvas intervijas ar personām, kuras saskārušās ar garīgās veselības problēmām saistībā ar sociālo mediju lietošanu. Šī pētījuma paredzamie rezultāti ietver labāku izpratni par saistību starp sociālo mediju lietošanu un garīgo veselību, kā arī ieteikumus turpmākiem pētījumiem un iespējamām iejaukšanās darbībām, lai mazinātu sociālo mediju negatīvo ietekmi uz garīgo veselību.

Ievads: Sociālie mediji ir kļuvuši par mūsu ikdienas dzīves neatņemamu sastāvdaļu, un to izmanto vairāk nekā 3.8 miljardi sociālo mediju lietotāju visā pasaulē. Lai gan sociālajiem medijiem ir daudz priekšrocību, piemēram, palielināta sociālā savienojamība un piekļuve informācijai, pieaug bažas par to iespējamo negatīvo ietekmi uz garīgo veselību. Šī pētniecības projekta mērķis ir izpētīt saistību starp sociālo mediju lietošanu un garīgo veselību un sniegt ieteikumus turpmākiem pētījumiem un iespējamām intervencēm.

Literatūras apskats: Esošā literatūra par sociālajiem medijiem un garīgo veselību liecina, ka pārmērīga sociālo mediju izmantošana var izraisīt pastiprinātu trauksmi, depresiju, kā arī vientulības un izolētības sajūtu. Lai gan precīzie mehānismi nav labi saprotami, daži pētījumi liecina, ka sociālajam salīdzinājumam un bailēm no izlaišanas (FOMO) var būt nozīme. Tomēr ir arī pētījumi, kas liecina, ka sociālie mediji var pozitīvi ietekmēt garīgo veselību, piemēram, palielināt sociālo atbalstu un pašizpausmi.

Metodoloģija: Šajā pētījumā tiks izmantota jaukto metožu pieeja, tostarp kvantitatīvā aptauja un kvalitatīvas intervijas. Aptauja tiks izplatīta tiešsaistē un ietvers jautājumus par sociālo mediju lietošanu un garīgās veselības simptomiem. Kvalitatīvas intervijas tiks veiktas ar personām, kurām ir bijušas garīgās veselības problēmas saistībā ar sociālo mediju lietošanu. Intervijas tiks ierakstītas audio un pārrakstītas analīzei.

rezultāti: Šī pētījuma sagaidāmie rezultāti ietver labāku izpratni par saistību starp sociālo mediju izmantošanu un garīgo veselību. Kvantitatīvās aptaujas rezultāti tiks analizēti, izmantojot statistikas programmatūru, bet kvalitatīvās intervijas tiks analizētas, izmantojot tematisko analīzi.

Diskusija: Diskusijā tiks interpretēti rezultāti un sniegti ieteikumi turpmākiem pētījumiem un iespējamām iejaukšanās darbībām. Tajā tiks apspriesti arī visi iespējamie pētījuma ierobežojumi, piemēram, izlases lielums un darbā pieņemšanas metodes.

Secinājums: Šim pētniecības projektam ir potenciāls sniegt vērtīgu ieskatu par saistību starp sociālo mediju izmantošanu un garīgo veselību. Tas var arī sniegt informāciju par turpmākajiem pētījumiem un iespējamām iejaukšanās darbībām, lai mazinātu sociālo mediju negatīvo ietekmi uz garīgo veselību.

6. Labi uzrakstītu pētījumu priekšlikumu paraugi

Šeit ir daži labi uzrakstītu pētījumu priekšlikumu paraugi:

• “Uz apzinātību balstītas iejaukšanās lomas izpēte garīgās veselības uzlabošanā: sistemātisks pārskats un metaanalīze”
• “Klimata pārmaiņu ietekmes uz lauksaimniecisko ražošanu izpēte: sīkzemnieku gadījuma pētījums Tanzānijā”

• “Salīdzinošs pētījums par kognitīvās uzvedības terapijas un medikamentu efektivitāti depresijas ārstēšanā”

Šie pētījumu priekšlikumi parāda galvenos šajā rakstā apspriestos elementus, piemēram, skaidru pētījuma jautājumu, literatūras apskatu, metodoloģiju un paredzamos rezultātus.

Secinājumi

Pētījuma priekšlikuma rakstīšana var šķist biedējoša, taču tas ir būtisks solis pētniecības procesā. Labi uzrakstīts izpētes priekšlikums var palielināt jūsu izredzes iegūt finansējumu, iegūt apstiprinājumu no ētikas komitejām un galu galā veikt veiksmīgu pētniecības projektu.

Ievērojot šajā rakstā izklāstītos galvenos elementus, piemēram, skaidra pētījuma jautājuma identificēšanu, rūpīgu literatūras apskatu un stingras metodoloģijas izklāstu, varat uzrakstīt pārliecinošu pētījuma priekšlikumu, kas parāda jūsu pētniecības projekta nozīmīgumu un tā iespējamo ietekmi.

Biežāk uzdotie jautājumi